Karatē sacensību noteikumi

Karatē, kā jau visos sporta veidos, norisinās arī dažādas sacensības. Katras sacensības var būt nedaudz atšķirīgas, taču ir standarta noteikumi, kas ir jāievēro visās sacensībās. Piemēram, paklājam, uz kura notiek sacensības, ir jāatbilst konkrētiem parametriem un tam ir jābūt apstiprinātam. It kā liekas – tāds sīkums kā paklājs, taču šajā sporta veidā tas ir ļoti nozīmīgs. Gan dalībniekiem, gan tiesnešiem ir jābūt atbilstošā apģērbā. Ja kāds neierodas oficiālajā sacensību tērpā, tad var aizliegt piedalīties sacensībās. Lai nesavainotu pretinieku vai sevi, ir obligāti jālieto arī aizsardzības ekipējums. Arī sportistu treneriem ir jābūt atbilstošam apģērbam. Principā trenerim ir jābūt treniņtērpā, taču tad, ja ir cīņas par medaļām, tad ir jābūt lietišķajam apģērbam, kā piemēram, uzvalkam vai kostīmam (sievietēm). Parasti sacensībās pretinieks tiek izlozēts (vismaz pirmajā posmā), vēlāk pretinieks tiek noteikts atkarībā no rezultātiem. Sacensībās ir arī noteikts cīņas ilgums. Pieaugušo kategorijā vīriešiem cīņas ilgums ir 3 minūtes, taču sievietēm 2 minūtes. Rezultātu nosaka ar punktu sistēmu. Sportists var iegūt vienu, divus vai trīs punktus. Punktus piešķir par tehniku kādā tiek izpildīti paņēmieni. Tiesneši vērtē sportistu attieksmi, izpildījumu, gatavību un koncentrēšanos, laika izjūtu un pareizu distanci. Karatē cīņa nav vienkārši pretinieka sakaušana – te tiek vērtēti ļoti daudzi aspekti, kas varbūt citos cīņas veidos netiek ņemts vērā. Piemēram, sportiska attieksme ir ļoti svarīga. Sportists nedrīkst būt agresīvi vērsts pret pretinieku un nedrīkst nodarīt pretiniekam ko ļaunu. Termins nesportiska uzvedība ir dzirdēts arī citos sporta veidos, kur par tādu parasti izsaka piezīmi vai dod brīdinājumu, taču karatē tas ir daudz nozīmīgāks aspekts. Arī laika izjūta ir visai interesants kritērijs. Parasti kas tāds tiek vērtēts tad, ja ir kāda saistība ar mūziku un ritmu, piemēram, daiļslidošana, sporta dejas. Taču karatē šī laika izjūta būtībā nozīmē to, ka kustība tiek izpildīta tajā momentā, kad tai ir vislielākais potenciāls. Cīņa var beigties vairākos gadījumos – ja viena dalībnieka pārsvars pār pretinieku ir 8 punkti, atvēlētais cīņas laiks ir beidzies, uzvar tas, kuram ir vairāk punktu vai pēc tiesnešu lēmuma. Šajā sporta veidā nav tik viegli noteikt rezultātu, tāpēc tiem, kuri par karatē neko daudz nezina, skatīties šīs sacensības nav nemaz tik viegli, jo ir grūti saprast, kurš sportists ir vadībā. Principā neizšķirts rezultāts nevar būt. Neizšķirts rezultāts var būt tikai komandu cīņā, bet ne individuālajās cīņās. Protams, arī karatē ir saraksts ar aizliegtajiem paņēmieniem, un to, kurās vietās nedrīkst veikt sitienu. Par šādu paņēmienu izmantošanu var tikt piešķirti dažāda veida brīdinājumi. Brīdinājumi ir dažādas pakāpes – pirmais brīdinājums, tāds, kuru piešķir par nenozīmīgu pārkāpumu, tāds, ko piešķir par smagāku pārkāpumu. Arī karatē var dalībnieku diskvalificēt no cīņas vai arī no visām sacensībām par jau nopietnākiem pārkāpumiem. Aizliegtie paņēmieni ir aizliegti, jo tie var būt bīstami un nodarīt lielu kaitējumu, tāpēc šie noteikumi ir jāievēro. Un ir tikai normāli, ka par šādu paņēmienu izmantošanu var diskvalificēt no sacensībām. Vienmēr katrā sporta veidā atrodas kāds sportists, kurš vēlas krāpties vai izmantot neatļautus paņēmienus, lai varētu uzvarēt. Tas nav sportiskā garā, jo uzvarēt var arī godīgā ceļā, ja esi pietiekami spējīgs. Par uzvarām turnīros tiek piešķirtas medaļas vai arī kādas citas balvas – atkarīgs no sacensību organizatoriem.