Karatē jostas

Karatē ir viens no Austrumu cīņas mākslas veidiem. Pirms kādiem gadiem 15 tas Latvijā bija ārkārtīgi populārs – ļoti daudzi bērni un jaunieši cītīgi apmeklēja karatē pulciņus un nodarbības. Ja gadījumā neesi nekad bijis nevienā karatē treniņā, tad iespējams esi šo cīņas mākslu redzējis kādā filmā – tā ir visnotaļ populāra. Parasti domājot par karatē apģērbu, prātā nāk balts kimono un dažāda veida jostas. Jostas nav nejauši izvēlētas – tām ir liela nozīme. Un katra josta ir attiecīgi jānopelna, neviens tās nepiešķir tāpat vien. Dažādās krāsas apzīmē cilvēka cīņas mākslas meistarības pakāpi. Šo sistēmu sauc par Danu sistēmu. Pirmo reizi šī sistēma parādījās nevis karatē, bet gan džudo, kur to ieviesa cilvēks, kurš izgudroja arī pašu džudo – Džigaro Kano. Vēlāk Danu sistēmu ieviesa arī citās japāņu cīņas mākslas skolās, tai skaitā karatē. Šī sistēma būtībā visus iedala divās galvenajās grupās – meistaros un mācekļos. Attiecīgi meistariem piešķir “DAN” pakāpes, taču mācekļiem piešķir “KYU” pakāpes. Lai kļūtu par meistaru, vispirms ir jāiziet visas mācekļa pakāpes – pēc tam piešķir zemāko meistara pakāpi un var turpināt attīstīties un iegūt nākamās pakāpes. To varētu salīdzināt ar datorspēli, kur tu izej vienu līmeni un tad nokļūsti nākamajā, kurš ir grūtāks. Mācekļu pakāpes parasti ir dažādās krāsās (kaut gan dažās cīņas mākslās tās var būt arī tikai baltas), arī karatē ir dažādu krāsu jostas. Pati zemākā pakāpe ir 10 KYU. Kaut gan mūsdienās cīņu skolas prasti nesāk ar viszemāko pakāpi. Tāpat ceļš līdz augstākajai pakāpei ir pietiekami ilgs un grūts, tāpēc pieaugušajiem parasti kā zemāko pakāpi piešķir 6 KYU vai 5 KYU. Savukārt augstākā mācekļu pakāpe ir 1 KYU, par kuru piešķir brūno jostu. Lai saņemtu augstāku pakāpi un jauno jostu ir jākārto eksāmens. Jostu standarta krāsas mācekļiem ir balta, dzeltena, oranža, zaļa, zila un brūna. Eksāmenus, lai iegūtu nākamo pakāpi nedrīkst kārtot vienu pēc otra – starp eksāmeniem ir noteikts laiks, pirms var kārtot jau nākamo. Eksāmens būtībā sastāv no tehnikas un dažādu paņēmienu parādīšanas. Ja visu sekmīgi izpilda, tad tiek piešķirta nākamā pakāpe un atbilstošā josta. Taču, lai iegūtu melno jostu, kura apzīmē zemāko meistara pakāpi, eksāmens ir daudz nopietnāks, jo tajā brīdī no mācekļa kļūst par meistaru. Šajā eksāmenā prasības ir ļoti augstas, tāpēc šo eksāmenu nav nemaz tik viegli nokārtot. Taču pēc tam, kad ir iegūta melnā josta, var turpināt mācīties un iegūt arvien augstāku pakāpi. Meistariem pakāpes tiek skaitītas pretēji kā mācekļiem. Ja mācekļiem 1 KYU ir augstākā pakāpe, tad meistariem 1 DAN ir zemākā pakāpe. Lai iegūtu nākamo meistara pakāpi ir ne tikai cītīgi jātrenējas, bet arī jāapmeklē dažādi semināri vai pat karatē nometnes, kurās ir iespēja mācīties no augstāka līmeņa meistariem. Jo augstāku līmeni tu esi ieguvis, jo grūtāk būs atrast skolotāju. Protams, vēl ir jautājums  – vai tas vispār ir nepieciešams. Ja vēlies apmācīt citus, tad protams, ka augstāka pakāpe būs tikai pluss, taču, ja karatē ir tikai tavs hobijs un tu ar to nodarbojies tikai pats sev, tad varbūt arī nav nemaz nepieciešams iegūt pašu augstāko pakāpi. Taču, ja ir laiks, iespējas un vēlme, tad var arī censties iegūt pašu augstāko pakāpi – kāpēc gan ne?